Kārlis Knospiņš

Šķietami nav neviena cita Kāpņu biedra, kas teātra studijas pastāvēšanas laikā būtu tik ļoti audzis kā Kārlis. No klusa, nomaļa otrā plāna tēla Kārlis ātri vien izauga par vienu no uzņēmīgākajiem Kāpņu vadības locekļiem un bezbailīgākajiem režisoriem, kurš, lai tur vai lūst vai plīst, taisīs izrādi bēniņos (izrāde drošības apsvērumu dēļ tomēr nenotiks bēniņos). Viņš piezvanīs nakts stundā, lai pajautātu, ko darīt ar matracī nolikto ziedojumu naudu, bet jau nākamajā dienā uzņemsies iestudēt izrādi, kurā spēlē tikai nupat uzņemtie jaunbiedri. Ir interesanti novērot viņa māksliniecisko un personisko izaugsmi, sevī atrasto atklātību, drosmi un pārliecību.