Ir Silvijas Baretas pirmā diena Kalvina Kūlidža vidusskolā, un tā sākas ar haotisku audzināšanas stundu, kurā nekas nerit pēc plāna. Skolēni kavē stundu, sarunājas, nemitīgi pienāk paziņojumi par izmaiņām, kuru nedrīkst būt, un tad paziņojumi, kuros tās tiek veiktas. Silva vēlas ar saviem audzēkņiem pārrunāt pirmos iespaidus, taču tam neatliek laika. Kad zvans ir noskanējis piecpadsmit minūtes pirms laika un visi ir pametuši klasi, tejā vīzdegunīgi iesoļo zēns vārdā Džozefs Ferone, un jaunajā skolotājā noklikšķ nepārvarama vēlme viņu izprast.

Pēcāk Silvija iepazīstas ar savu kolēģi Beatrisi, kura tai mazliet pastāsta par to, kas notiek Kalvina Kūlidža vidusskolas sienās, no kā jāvairās un kas no tevis vairīsies pats. Pienāk pirmā vēsts no Direktīvu Vācēja, un kā pēc burvju mājiena mēs ieraugām skolas ekscentriskos mācībspēkus un darbiniekus aci pret aci. 


Jaunā skolotāja Silvija Bareta Kalvina Kūlidža vidusskolā strādā jau mēnesi, un viņa turpina saskarties ar skolu sistēmas absurdo negodīgumu. Ar skolēniem viņa apgūst grieķu mītus un lēnām sāk saprast, ka censties kaut ko sasniegt šajā skolā būtu tieši tas pats, kas rāpties laukā no Aīda valstības.

Pie Silvijas pēc palīdzības vēršas kāda skolniece, taču viņa nevar atrast laiku, lai ar to satiktos, jo viņai jāapmeklē steidzama angļu valodas un literatūras sanāksme. Tajā skolotāji tiek aicināti izmantot audiovizuālos līdzekļus, kuru nav, un mācīt bez grāmatām, jo to bibliotēkā ir par maz. 


Silvija cenšas uzrakstīt vēstuli doktoram Klarkam, lai paustu savu sašutumu par skolā valdošo nevienlīdzību, birokrātiju un citām problēmām, tomēr nespēj atrast īstos vārdus. Pēc kārtējā liekvārdības un pompozu, nenozīmīgu un pretrunīgu frāžu caurvītā svinīgā akta literatūras stundā Silva ar saviem audzēkņiem apspriež liktens motīvu Roberta Frosta dzejolī un to, vai cilvēkam ir brīvā griba. Stundā hospitē sekcijas vadītājs Besters, un, lai arī skolēni pauž dažas interesantas domas, noiet greizi gandrīz viss, kas varētu noiet greizi.

Nodarbību pārtrauc paziņojums, ka visiem skolotājiem nekavējoties jāapmeklē steidzama sēde – ir notikusi kāda traģēdija. Atklājas skolotāju vilšanās pastāvošajā situācijā un padošanās, ar kādu viņi pārvietojas pa skolas gaiteņiem.


Klāt ir semestra vidus, un Kalvina Kūlidža vidusskolā atvērto durvju dienā viesojas audzēkņu vecāki. Viņos nav jaušams nekas no tā dzīvīgā naivuma, kas piemīt Y-2 klases negausīgajiem skolēniem, un Silvija Bareta jau kuro reizi ir gatava vilties, uzklausot viņu grūtos dzīvesstāstus, izmisīgās lūgšanas, pārmetumus, draudus, kā arī pret saviem bērniem vērstās negācijas.

Kārtējo reizi pierādās, ka visi uzskata skolotāja profesiju par īstu medusmaizi, bet pati Silva sāk aizvien vairāk apšaubīt savu piemērotību šim amatam - galu galā viņas audzēkņi joprojām nespēj atšķirt grāmatas ideju no sižeta. Tomēr, noklausoties savas klases monologrunas par labākajiem draugiem un saprotot, no kādas vientulības skolēni cieš, viņa turpina savu kāpienu augšup pa lejupejošām kāpnēm.


Uzklausījusi savu skolēnu sūdzības par situāciju skolas kafetērijā, Silva dodas izlūkos, lai pati savām acīm ieraudzītu tur vadošo haosu. Pa starpu klaigāšanai un kapa klusumu pieprasošā Direktīvu Vācēja apslāpētajam dumpim ēdamzālē ierodas šaušalīgas netiklības šokētā Henrieta Pastorfīlda, sāk skanēt policijas un ātrās palīdzības mašīnas sirēnas un visi skolotāji tiek aicināti pulcēties uz pedagoģisko sēdi. Silvija atrod juku laikā nomaldījušos dienasgrāmatu, un tajā atklājas kāda audzēkņa visdziļākie noslēpumi. 


Pēc Alises Bleikas dienasgrāmatas atrašanas Silva nonāk kārtējā ārkārtas pedagoģiskajā sēdē. Šajā Makhabijs aizliedz skolotājiem runāt ar policiju, kas atrodas skolas ēkā, un nemitīgi atgādina, cik liela nozīme ir pēcpusdienā gaidāmajiem eksāmeniem. Kad pārbaudījumu laiks ir klāt, skolēni ir bezgala priecīgi mis Baretu redzēt, lai arī nemaz nav gatavojušies darbam.

Notiek jau trešais attiecīgās dienas starpgadījums – Ferone tiek palaists uz tualeti bez pavadoņa, un pusceļā viņu pārķer Direktīvu Vācējs. Kārtējo reizi pierādās, ka neviens šajā skolā nevienam neuzticas, tomēr Silvija Bareta aizvien cenšas iekarot dumpinieciskā zēna uzticību. Savā ziņā tas arī izdodas, jo Džo beidzot piekrīt ierasties uz pārrunām.


Pirmā semestra intensīvākā un saspringtākā diena tuvojas noslēgumam. Pēc trādirīža ēdnīcā, incidenta ar Alisi Bleiku un ekscesa ar Džo Ferones došanos uz tualeti bez pavadoņa eksāmenu laikā Silvija Bareta sēž 304. telpā un pielabo savu grimu, jo tūdaļ uz pārrunām grasās ierasties cilvēks, ar ko viņa ir tīkojusi aprunāties jau visu semestri. Pēc šīs tikšanās Silva sāk arvien vairāk apšaubīt savas attiecības ar skolēniem, tāpēc jau nākamajā dienā dodas uz darba interviju Viloudeilas Akadēmijā.

Vakarā pēc intervijas Kalvina Kūlidža vidusskolā norisinās gadskārtējā Ziemassvētku balle, kurā Bea cenšas pārliecināt Silvu palikt Kalvina Kūlidža vidusskolā un kurā mēs gūstam nelielu ieskatu skolēnu savstarpējās attiecībās. Tikmēr Pols skraida apkārt, ķerdams rokā iztrūkstošos rekvizītus, jo sarīkojums noslēdzas ar teātra pulciņa iestudētu mūziklu. 


Ir pirmā semestra pēdējā skolas diena Kalvina Kūlidža vidusskolā, un Silva pirmo reizi pēc pārrunām Viloudeilā ierodas savā klasē. Tajā pēc Direktīvu Vācēja vadītajām nodarbībām valda haoss. Viņa saņem vēstules, aizpilda liecības un pa dažiem pieņem pie sevis visus mazos nejaucēnus alfabēta kārtībā.

Audzēkņi, saņemot sekmju izrakstus, izturas neierasti laipni un kārtīgi, pat visnaidīgākie pēkšņi izdāļā pateicības un laba vēlējumus. Ātri vien kļūst skaidrs, ka aiz visa šī slēpjas neviens cits kā Māmiņa Šahtere, kura vēlas pārliecināt Silvu palikt skolā, tomēr pati mis Bareta aizvien svārstās.