Samuels Ozoliņš

Aprakstot Samuelu, «Kāpņu» biedri viņa iekšējo pasauli salīdzina ar dabas monumentalitātēm: viņa sirds ir milzīga kā valim, bet dvēsele – kā ūdenskritums – mierpilna un skaista. Samuels ir iestidzis teātra burvībā līdz kaklam, un viņš mīlestību pret to māca arī jaunākajām paaudzēm. Viņa mākslinieciskās intereses ir plašas, un viņš tausta nozaru robežas un pēta, kā tās kā ūdenskritums pārplūst cita citā, vienlaikus vienmēr saglabājot savu smalko un izjusto stilu.